80-to, 90-to mijā laukos reiz bija tāda atkala, ka ņēmām slidas un uz asfalta maucām hoķi. Kad metās krēsla - varēja redzēt, ka šad tad zem slidu asmeņiem pret kādu akmentiņu arī pa dzirkstelei nošķīst. Toreiz sapņoju, ka tādi varētu būt visi ceļi un visur varētu aizslidot ... 2 atbildes

	Tālis Eipurs (2022-12-20 20:50:53) @twitter	80-to, 90-to mijā laukos reiz bija tāda atkala, ka ņēmām slidas un uz asfalta maucām hoķi. Kad metās krēsla - varēja redzēt, ka šad tad zem slidu asmeņiem pret kādu akmentiņu arī pa dzirkstelei nošķīst. Toreiz sapņoju, ka tādi varētu būt visi ceļi un visur varētu aizslidot ...
	Tālis Eipurs (2022-12-20 20:52:56) @twitter	Vēl tagad atceros, ka apmēram tajos pašos gados, kādā mūsu pašu avīzē bija foto no kādas Dienvidslāvijas pilsētas, kur visas ielas bija pārklātas ar ledu. Un kāds slidoju pa tukšu ielu. Mūsdienās laikam uz ko tādu cerēt ir naivi :).
	Tālis Eipurs (2022-12-20 20:55:20) @twitter	Tuvākais, kur kaut nedaudz esmu varējis noķert līdzīgas sajūtas, bija pirms vairākiem gadiem Maskavā, kur Gorkija parkā uz lielas daļas celiņu bija uzsaldēts mākslīgais ledus. Nu un, protams, Somija, kur ir garum gari ledus ceļi uz ezeriem vai upēm. Slidošana pa apli nav mans.