NFhzdVJ3q6 5 atbildes


	Aigars Prūsis (2022-12-19 10:15:39) @twitter	1991.gadā Rīgas milicijā 90% strādājošo bija nelatvieši. Liela daļa bija atklāti naidīgi pret Latviju - sākoties Barikāžu laika notikumiem, Rīgas omoniešu vardarbībai atbalsts bija tik liels, ka vienība palielinājās 3 reizes. (1) https://t.co/NFhzdVJ3q6
	Aigars Prūsis (2022-12-19 10:31:08) @twitter	Pēc 1991.gada augusta puča Rīgas OMON tika izvests uz Krieviju, bet milicijai kļūstot par valsts policiju, lielākā daļa Rīgas u.c. Latvijas pilsētu miliču kļuva par policistiem. Līdz pat gadsimtu mijai policijā varēja strādāt gan nepilsoņi, gan bez latviešu valodas zināšanām. (2)
	Aigars Prūsis (2022-12-19 10:37:29) @twitter	Ja nepilsoņu un valsts valodu neprotošo palikšana valsts policijas dienestā tika skaidrota ar to profesionājām prasmēm izmeklētāju, ekspertu u.c. profesijās, tad izskaidrojuma, kāpēc par policistiem ļāva palikt bijušiem omoniešiem, nevienam nebija. (3) https://t.co/8IjbCWvv8r
	Aigars Prūsis (2022-12-19 10:44:06) @twitter	Par to maz stāstīts, taču miliču atklātais naidīgums pret Latvijas Republiku bija viens no iemesliem, kāpēc 1990.gada nogalē, 1991.gada sākumā sāka veidoties municipālās policijas - pēc pilnīgas neatkarības atgūšanas miliciju plānoja likvidēt, nevis pārdēvēt par policiju. (4)
	Aigars Prūsis (2022-12-19 10:56:47) @twitter	Vēl deviņdesmito gadu vidū daudzviet attiecības starp valsts un municipālo policiju bija saspīlētas tieši dēļ pirmās nelojalitātes. Par to nemēdza stāstīt, taču Zemessardze, SUV u.c. dienesti netieši pieļāva iekšlietu ministrijas nostāšanos pret Latvijas neatkarību X stundā. (5)
	Aigars Prūsis (2022-12-19 11:07:35) @twitter	Lai arī mūsdienās viss mainījies, tieši smagā milicijas nasta bija kā akmens organizācijas kaklā, kas kavēja policijas attīstību. Neskatoties uz latviskošanos, dienests un valsts kopumā dēļ tā joprojām cieš no smagām pagātnes blaknēm. (6)