Pamostos no pirmās gaismas, kas lēni piepilda istabu. Uzvelku sev virsū otru segu, ir viscaur silti. Un pirms putnu pirmajiem vīteriem, kad saule vēl kavējas aiz tuvākā vulkāna, ir tas maigais klusums, ko sajūtu kā pilnīgu mieru un brīvību. Vēl viens mirklis bezgalībā. 0 atbildes

Atecina
(2021-01-28 10:18:22)
@twitter
Pamostos no pirmās gaismas, kas lēni piepilda istabu. Uzvelku sev virsū otru segu, ir viscaur silti. Un pirms putnu pirmajiem vīteriem, kad saule vēl kavējas aiz tuvākā vulkāna, ir tas maigais klusums, ko sajūtu kā pilnīgu mieru un brīvību. Vēl viens mirklis bezgalībā.

© 2009-2017 civciv ;)