Pasaule brūk kopā. Literāli un simboliski, psihiloģiski un ekonomiski. Cilvēki vienmēr ir raduši iespēju adaptēties izmaiņām. Tā vietā izmisīgi meklēt atsauces vēsturē, to mainīt, mainīt savu identitāti jo tā nav kristāldzidra kā iecerēts - tas nestrādā un nestrādās. 3 atbildes

Pēteris Krišjānis
(2023-03-04 15:33:25)
@twitter
Pasaule brūk kopā. Literāli un simboliski, psihiloģiski un ekonomiski. Cilvēki vienmēr ir raduši iespēju adaptēties izmaiņām. Tā vietā izmisīgi meklēt atsauces vēsturē, to mainīt, mainīt savu identitāti jo tā nav kristāldzidra kā iecerēts - tas nestrādā un nestrādās.
Pēteris Krišjānis
(2023-03-04 15:33:26)
@twitter
O jā, ir liels diskomforts par pagātni. Par nesenu. Par senu. Un cietējs var kļūt par lielāko ļaundari un otrādi. Tāpēc pačukstēšu noslēpumu - varoņu nav. Nekad nav bijuši. Ir cilvēki, kas ir centušies darīt labu. Vai sanācis pat ne vienmēr var izlemt.
Pēteris Krišjānis
(2023-03-04 15:33:28)
@twitter
Ļaunā un labā iekrāsošana diemžēl nestrādā. Ir jāizdala izvēle - vai mēs principiāli iestājamies par ļaunu darbu liegšanu, vai arī mēs tikai izvēlamies, kurā futbola komandā spēlēt. Abus nav iespējams.
Pēteris Krišjānis
(2023-03-04 15:33:30)
@twitter
Pasaulei nav jāsakrīt ar to, kā tu domā, kādai tai jābūt. Viss, ko tu vari sev jautāt - vai tu dari kādam pāri, vai tu kādu aizstāvi. Vai tu spēj aizstāvēt, vai tu spēj nenodarīt sāpes. Tas ir viss, ko tu vari zināt. Pārējais ir kāršu namiņš un izvēle ko darīt kad kārtis krīt.

© 2009-2017 civciv ;)