Jau labu laiku gribējās kaut ko ietvītot par Neonlight 2016. gada albumu "My Galactic Tale". https://t.co/KMxf2KtZ3C Man vislabāk zināmais piemērs kā var uzrakstīt stāstu bez vārdiem (izņemot pirmo un pēdējo dziesmu albumā). 3 atbildes

@ArtursK@toot.lv
(2022-10-29 18:26:30)
@twitter
Jau labu laiku gribējās kaut ko ietvītot par Neonlight 2016. gada albumu "My Galactic Tale". https://t.co/KMxf2KtZ3C Man vislabāk zināmais piemērs kā var uzrakstīt stāstu bez vārdiem (izņemot pirmo un pēdējo dziesmu albumā).
@ArtursK@toot.lv
(2022-10-29 18:26:31)
@twitter
Kinematogrāfisks un grandiozs drum and bass albums pasniegs kā space opera. Ja pirmā dziesma darbojas kā filmas treileris un pēdējā dziesma kā Bolivudas stila filmas beigu kopējā sadziedāšanās, tad pa vidu šeit ir kārtīgi stāsta kāpinājumi gan risinājumi - īsti amerikāņu kalniņi.
@ArtursK@toot.lv
(2022-10-29 18:26:31)
@twitter
1. gabals ir drīzāk ievads stāstam, lai nākamajiem 14 skaņdarbiem nevajadzētu vārdus. Stāsts par piedzīvoto apokalipsi. Albumā ir daudz "easter eggs" gan dziesmu nosaukumos, gan to kompozīcijā. Kaut vai, kāpēc albumu noslēdzošā dziesma nokļūst turpat, kur sākās otrā?
@ArtursK@toot.lv
(2022-10-29 18:26:32)
@twitter
Albuma lielākais trūkums ir arī tā lielākais spēks - grandiozs stāsts. Praktiski katra dziesma ārpus albuma konteksta un secības skan kā lappuse izrauta no grāmatas vai filmas ekrānuzņēmums. Bez trūkstošā konteksta kaut kas nav.

© 2009-2017 civciv ;)