@IngaSpringe Par "psihoterapeitu" sevi drīkst saukt ārsti-psihoterapeiti, respektīvi, tikai ar medicīnas izglītību. Ar ne-medicīnisko izglītību - piem., ar maģistra grādu klīniskajā psiholoģijā - var tālāk apgūt kādu psihoterapijas virzienu (KBT u.c.) un kļūt par "psihoterapijas speciālistu". 3 atbildes
 |
Daina Svabe (2022-10-19 06:27:39) |
@IngaSpringe Par "psihoterapeitu" sevi drīkst saukt ārsti-psihoterapeiti, respektīvi, tikai ar medicīnas izglītību. Ar ne-medicīnisko izglītību - piem., ar maģistra grādu klīniskajā psiholoģijā - var tālāk apgūt kādu psihoterapijas virzienu (KBT u.c.) un kļūt par "psihoterapijas speciālistu". | |
|
Daina Svabe (2022-10-19 06:32:44) |
@IngaSpringe [Ārsts-]psihoterapeits ir ārstniecības persona, psihoterapijas speciālists nav. | |
 |
Inga Springe (2022-10-19 08:02:04) |
@DainaSvabe Paldies! Pēdējais jautājums - kā tas attiecas uz pacientu pieņemšanu. To var tikai psihiatrs (ārsts), vai abi (arī speciālists)? Ir atšķirība ārstēšanā (piemēram, viens var izrakstīt zāles, otrs nē)? | |
|
Daina Svabe (2022-10-19 13:10:41) |
@IngaSpringe Tas sadalījums ir 3 daļās: psihiatri, ārsti-psihoterapeiti (ar medicīnisko izglītību), psihoterapijas speciālisti (bez medicīniskās izglītības, bet ar citu atbilstošu izglītību, piem., psiholoģijā). Zāles var izrakstīt psihiatri un ārsti-psihoterapeiti; psih. speciālisti nevar. | |