Gribu pastāstīt par vienu no sava mūža laimīgākajiem brīžiem. Tas bija deviņdesmito gadu vidū - mēs nupat bijām nospēlējuši balli vienā lauku klubā un atgriezāmies mājās. Kad iegriezāmies mūsu ciemata ceļā, vēl bija ļoti tumšs, izņemot vienu gaišu logu- mūsu majā, jo mūsu māmiņa 3 atbildes
 |
Ruta Ločmele (2022-09-07 10:50:04) |
Gribu pastāstīt par vienu no sava mūža laimīgākajiem brīžiem. Tas bija deviņdesmito gadu vidū - mēs nupat bijām nospēlējuši balli vienā lauku klubā un atgriezāmies mājās. Kad iegriezāmies mūsu ciemata ceļā, vēl bija ļoti tumšs, izņemot vienu gaišu logu- mūsu majā, jo mūsu māmiņa | |
|
Ruta Ločmele (2022-09-07 10:50:04) |
jau bija pamodusies un mūs gaidīja. :) Pēc īsa brīža mēs visi jau sēdējām virtuvē, ēdām brokastis un mūsu mammas nupat izcepto kefīra- ievārījuma kūku, runājāmies un smējāmies. Mūsu ģimenei - kā jau daudzām tolaik, tas bija finansiāli sarežģīts laiks. Bet man uz mūžu ir palicis | |
|
Ruta Ločmele (2022-09-07 10:50:05) |
atmiņā tas rīts, sajūtas, brāļu joki, mammas sirsnīgie smiekli, tēta prātojumi, tumšās kūkas gabaliņa un karstās tējas garša. Un pāri visam - laimes sajūta par to brīdi. :) Un sapratne, ka cilvēks var būt laimīgs arī grūtos laikos, ja vien ir tā jēgas un iederības sajūta, ka arī | |
|
Ruta Ločmele (2022-09-07 10:50:05) |
cilvēki, kurus tu mīli un kuri mīl tevi. Novēlu, lai Jums visiem ir šādi cilvēki - kas vienmēr gaidīs Jūs mājās! Bet man, pateicoties tam rītam, radās šī dziesma. Šodien tai pirmatskaņojums. :) https://t.co/LGooeuc8VE | |