1919. 18. 02. Tallinā Latvijas diplomātiskais pārstāvis Ramans un kapteinis Zemitāns parakstīja līgumu par militāru sadarbību cīņā pret komunistiem. Tika noteikta līnija, cik tālu igauņi drīkst ienākt Latvijā. Pēc Stučkas bēgšanas Laidoners nolēma to pārkāpt un iet līdz Daugavai. 4 atbildes
 |
Aleksandrs Kiršteins (2022-05-22 10:50:09) |
1919. 18. 02. Tallinā Latvijas diplomātiskais pārstāvis Ramans un kapteinis Zemitāns parakstīja līgumu par militāru sadarbību cīņā pret komunistiem. Tika noteikta līnija, cik tālu igauņi drīkst ienākt Latvijā. Pēc Stučkas bēgšanas Laidoners nolēma to pārkāpt un iet līdz Daugavai. | |
|
Aleksandrs Kiršteins (2022-05-22 11:02:11) |
Igaunijas spēku virzīšanās uz dienvidiem nebija saskaņota nedz ar Ulmaņa, nedz Niedras valdību un bija militāra intervence Latvijas teritorijā. Igaunija pārkāpa 18. februāra līgumu, kas paredzēja cīņu tikai ar komunistiem, bet ne pret Latvijas zemessardzes vienībām. | |
|
Aleksandrs Kiršteins (2022-05-22 11:11:27) |
Laidonera karaspēks rīkojās kā ienaidnieka teritorijā, terorizējot iedzīvotājus. Laupīja mājlopus un kultūras vērtības baznīcās un muižās. Piefrontes joslā notika masveida sieviešu izvarošana. Nogalināja gūstekņus, kā fiksēts tā laika dokumentos. Sarkanie pārbēga ar savu morāli. | |
|
Aleksandrs Kiršteins (2022-05-22 11:24:20) |
Vienīgais ieguvējs no Cēsu kaujām bija Padomju Krievija, kas ieguva atelpu pēc Pleskavas krišanas, un Stučkas režīms, kas stabilizēja varu Latgalē. Igauņi ieguva drošības joslu līdz Daugavai un novērsa apdraudējumu savai radikālajai agrārreformai, eksportējot šo modeli Latvijai | |
|
Aleksandrs Kiršteins (2022-05-22 11:38:38) |
Cēsu kaujas pielika punktu vācbaltu cerībām valstij, kas līdzsvaro vācbaltu un latviešu tiesības, ciena privātīpašumu un īsteno saprātīgu agrārreformu. Vācbaltu zemessargi iekļāvās LV armijā un devās uz Latgali pret sarkanajiem. (Latvieši, vācbaltieši un Krievija. Apals, Zanders) | |