Biju ciemos. Draudzenes mamma stāstīja, kā viņas vecmāmiņa ar pieciem bērniem bija izsūtīti uz Sibīriju. Mazākais nomira pirmajā rudenī. Piecus gadus visi pārtika no nātrēm, balandām un savvaļas ķiplokiem, sēkliņām, kas atrastas uz lauka, cūku barības un puspuvušiem kartupeļiem. 4 atbildes
 |
Ginta La (2022-03-08 16:35:33) |
Biju ciemos. Draudzenes mamma stāstīja, kā viņas vecmāmiņa ar pieciem bērniem bija izsūtīti uz Sibīriju. Mazākais nomira pirmajā rudenī. Piecus gadus visi pārtika no nātrēm, balandām un savvaļas ķiplokiem, sēkliņām, kas atrastas uz lauka, cūku barības un puspuvušiem kartupeļiem. | |
|
Ginta La (2022-03-08 16:35:34) |
Joprojām atceroties to bada sajūtu. Vienā ziemā esot bijuši skaisti Ziemassvētki ar piecām bietēm. Bijis bezgala garšīgi. Reiz esot “nomušījuši” arī suni. Gaļu un pat ādiņas sacepuši, esot bijis gards. No spalvas mamma uzadījusi zeķītes. | |
|
Ginta La (2022-03-08 16:35:35) |
Pa kluso dziedājuši latviešu tautasdziesmas, ja kāds pie durvīm nāktu tirdīt, bija sarunāts, ka uzreiz jādzied dziesmas par Ļeņinu. | |
|
Ginta La (2022-03-08 16:35:35) |
Kad 1946.gadā labdari braukājuši pa Sibīriju, vākuši bērnus uz Latviju, viņa visus aizsūtījusi. Tobrīd nezināja, ka uz 13 gadiem. Kad atgriezusies, viņas stāsti citiem likušies pārspīlēti: nu kā tad tā varot būt – nošaut par saujiņu graudu, noslēptu zābakā. Bez tiesas? Bet bijis. | |
|
Ginta La (2022-03-08 16:35:36) |
Draudzenes mamma atceroties, kā vecmāmiņa istabas stūrī klusiņām mēģinājusi uzkruķīt rietumu radio - caur frekvencēm, čerkstošu, bet katru vārdu uzsūkusi. Un visu savu jaunību nesapratusi, kā vecmāmiņa var tik ļoti nīst padomju savienību, ja viss taču ir. | |