Olimp vīru džudo turnīrā mani tomēr pārsteidz, ka tik daudz finālistu pēc uzvaras raud. Pie tam tā ka ilgi, kārtīgi, nevar ar presi parunāt kā jāraud (izņemot japāņus). Nē nu es saprotu, ka puikas neraud mūsdienās nav aktuāli, bet nu tomēr džeki, džudokas, 100kg cīņas mašīnas... 3 atbildes

Jurģis Liepnieks
(2021-07-29 21:06:14)
@twitter
Olimp vīru džudo turnīrā mani tomēr pārsteidz, ka tik daudz finālistu pēc uzvaras raud. Pie tam tā ka ilgi, kārtīgi, nevar ar presi parunāt kā jāraud (izņemot japāņus). Nē nu es saprotu, ka puikas neraud mūsdienās nav aktuāli, bet nu tomēr džeki, džudokas, 100kg cīņas mašīnas...
Toms Lūsis
(2021-07-29 21:11:23)
@twitter
@JurgisLiepnieks Nu jā, realizēt sapni, kuram esi veltījis pēdējos 4-8 gadus no savas dzīves, neskaitot treniņus kopš bērnības līdz tam, varētu nebūt pārāk emocionāls mirklis.
Jurģis Liepnieks
(2021-07-29 21:27:51)
@twitter
@LusisToms Nē, nu tas viss skaidrs, tomēr dažās kultūrās (piemēram japāņu cīņas mākslu) liela uzmanība tiek veltīta emociju menedžmentam, ja to tā varētu saukt. Tu nevari uzvarēt bez tā. Un vispār pavisam klasiskā japānā izrādīt prieku par uzvaru ir nepieklājīgi utt
Toms Lūsis
(2021-07-29 21:32:06)
@twitter
@JurgisLiepnieks Tas tiesa, tur arī prieku kā tādu par jebko izrādīt nav pārāk košer.

© 2009-2017 civciv ;)