Runājot par tumšajām vietām, ir tikai viens NEDRĪKST. Tas ir - iestāstīt sev, ka viss kārtībā, likt smaidu uz sejas un iet pa dzīvi paceltu galvu. Šāda stratēģija vairāku gadu garumā mani beigās noveda pie smaga nervu sabrukuma un ļoti nopietnām veselības problēmām. 2 atbildes
Dzeina // (2021-07-29 13:20:24) |
Runājot par tumšajām vietām, ir tikai viens NEDRĪKST. Tas ir - iestāstīt sev, ka viss kārtībā, likt smaidu uz sejas un iet pa dzīvi paceltu galvu. Šāda stratēģija vairāku gadu garumā mani beigās noveda pie smaga nervu sabrukuma un ļoti nopietnām veselības problēmām. | ||
Dzeina // (2021-07-29 13:21:30) |
Kopš tā laika esmu iemācījusies, ka visas sliktās sajūtas ir jānosauc vārdā, jāpieņem un jāatzīst, un droši arī drīkst teikt cilvēkiem, ka viņi tevi sāpina, ja viņi to dara. Nevis izlikties, ka neskar. Labāk izskatīties pēc psihopātes, bet pašai palikt ar veselu psihi. | ||
Dzeina // (2021-07-29 13:25:51) |
Un, jā, šobrīd es atkal esmu nonākusi tik tumšā vietā, ka pat gandrīz apraudājos pie smalkmaizīšu stenda, kur nebija mans guilty pleasure - fetas siera pīrādziņš. Bet šoreiz es ļauju sev dusmoties, pārdzīvot un saprast, no kurienes tā tumsa ir atnākusi. |