@Ingvilda @Laima52 @S_Simplicitas Šāda pati "skaidrība" par to, ka vienādojumā noteikti jābūt privātiem ārpakalpojumiem, ir iemesls, piemēram, kāpēc E-klase un E-veselība ir tādas, kā tās ir, un kāpēc jaunā vakcīnu sistēma ticamāk būs līdzīgi neveiksmīga 74 atbildes
 |
Reinis Ivanovs (2021-03-11 00:15:03) |
@Ingvilda @Laima52 @S_Simplicitas Šāda pati "skaidrība" par to, ka vienādojumā noteikti jābūt privātiem ārpakalpojumiem, ir iemesls, piemēram, kāpēc E-klase un E-veselība ir tādas, kā tās ir, un kāpēc jaunā vakcīnu sistēma ticamāk būs līdzīgi neveiksmīga | |
 |
Ingvilda (2021-03-11 00:20:08) |
@slikts @Laima52 @S_Simplicitas E-klase nekad nav bijusi valsts pasūtījums. Kopš sākta gala privāts pakalpojums, kas veiksmīgi iekarojis skolas. Kopā ar mycoob. e-skola nomira pat nesākusi dzīvi. | |
|
Reinis Ivanovs (2021-03-11 00:31:11) |
@Ingvilda @Laima52 @S_Simplicitas Tas nemaina būtību, ka visu lietotam rīkam kā E-klase nevajadzētu būt peļņas projektam, bet IZM atbildībai, tāpat kā VM atbildība ir veidot un īstenot iedarbīgu veselības rīcībpolitiku, un daļa no tā ir piegādāt vakcīnas, un neskaidru to padara tikai privatizācijas | |
|
Ingvilda (2021-03-11 00:33:35) |
@slikts @Laima52 @S_Simplicitas Nu no Latvijas armijas palīdzības Pavļuts lepni atteicās. P.s. un, nē, privatizācijas dogma nav nevienā no minētajiem piemēriem. Nevienā. | |
|
Reinis Ivanovs (2021-03-11 00:38:59) |
@Ingvilda @Laima52 @S_Simplicitas Ticu, ka neuzskatāt to par dogmu, bet tas ir pamatots apraksts tam, ka neienāk prātā, ka valsts varētu IT sistēmas izstrādāt pati ar konkurētspējīgi atalgotiem kompetentiem darbiniekiem. | |
|
Ingvilda (2021-03-11 00:39:28) |
@slikts @Laima52 @S_Simplicitas Un patiesībā e-dienasgrāmatas pierāda tieši pretējo. Kamēr valsts šķiež bezjēdzīgus miljonus "dzemdējot nedzīvu zilonīti", divi privāti uzņēmumi vienkārši uztaisa produktus, kurus ar laiku sāk lietot visi. | |
|
Reinis Ivanovs (2021-03-11 00:42:43) |
@Ingvilda @Laima52 @S_Simplicitas Ja runā par piemēriem, slavenākais nesenais piemērs privātās jomas fiasko bija masu vakcinācija UK, jo izrādās, ka ārpakalpojumu piegādātājiem tomēr neaug kokos kompetence un resursi, lai strauji rīkotos (paredzamā) krīzē https://t.co/kNSZ8vkL7r | |
|
Ingvilda (2021-03-11 00:42:52) |
@slikts @Laima52 @S_Simplicitas Jā, kātad... divi koderi katrā ministrijā būs efektīvāki. Nebūs. Valsts problēmas ir citas un simtreiz aprunātas: valsts struktūru pārstāvji bieži vien ir ļoti nekompetenti pasūtītāji + "savējo" bīdīšana. Kompetence+godīga konkurence atrisinātu daudz ko. | |
|
Ingvilda (2021-03-11 00:50:24) |
@slikts @Laima52 @S_Simplicitas Nu vispār jau tur nav stāsts par vakcināciju, bet gan kontaktu izsekošanu un NHS privatizāciju. Tas ir mazliet kas cits. Bet diskusijas par to, cik daudz un vai vispār veselības aprūpei jābūt privātai, notiek daudz kur, jā. Latvijā esot pārāk daudz. | |
 |
Pēteris Krišjānis (2021-03-11 00:56:41) |
@Ingvilda @slikts @Laima52 @S_Simplicitas Veselības sistēmas privatizācija to sadārdzina un nepadara pakalpojumus pieejamākus visiem, tikai tiem, kuriem ir nauda. Vienkārši nē. | |
|
Reinis Ivanovs (2021-03-11 00:59:42) |
@Ingvilda @Laima52 @S_Simplicitas Kompetenta valsts pārvalde ir problēmas sakne, un, atrisinot to, atrisinātos arī tās iekšējā neefektivitāte, un "tirgus" risinājumi nav tam aizstājējs, bet saasina problēmu, jo ir gan korupcijas risks, gai aizsegs nekompetencei; gluži kā šoreiz, kad var novelt vainu | |
|
Ingvilda (2021-03-11 01:02:11) |
@pecisk @slikts @Laima52 @S_Simplicitas Protams, nē. Bet te cilvēks jauc putrā divus terminus un procesus - (valsts piederošu struktūru) privatizāciju un privāto pakalpojumu izmantošanu kaut kādu funkciju veikšanai. | |
|
Ingvilda (2021-03-11 01:03:32) |
@slikts @Laima52 @S_Simplicitas Vēlreiz - cik koderiem būtu jāstrādā ministrijā (vai dajebkurā atbildīgajā iestādē), lai varētu ātri un efektīvi izveidot tādu sistēmu kā e-veselība? Vai e-klase? | |
|
Ingvilda (2021-03-11 01:04:42) |
@slikts @Laima52 @S_Simplicitas Un otrs jautājums - cik automašīnu vajadzētu nopirkt ministrijai vai jebkurai citai atbildīigajai iestādei, lai šobrīd izvadātu vakcīnas? Un ko ar šīm mašīnām darīt pēc tam? | |
|
Reinis Ivanovs (2021-03-11 01:05:19) |
@Ingvilda @Laima52 @S_Simplicitas Pārteicos; UK piemērs bija par izsekošanu, bet būtība tāda pati, ka ir jāuztur iekšēja kompetence un resursi, lai spētu pildīt valsts funkciju | |
|
Reinis Ivanovs (2021-03-11 01:06:20) |
@Ingvilda @pecisk @Laima52 @S_Simplicitas Es nejaucu; tā ir tā pati rubrika, kurā valsts funkcijas veic privātā joma | |
|
Reinis Ivanovs (2021-03-11 01:09:17) |
@Ingvilda @Laima52 @S_Simplicitas Jo kompetentāki cilvēki, jo mazāk | |
|
Ingvilda (2021-03-11 01:12:14) |
@slikts @Laima52 @S_Simplicitas Ak, bija reiz arī te valsts, kura visu darīja pati. Man vēl joprojām šermuļi iet pār kauliem, atceroties pakalpojumu kvalitāti. | |
|
Ingvilda (2021-03-11 01:13:38) |
@slikts @Laima52 @S_Simplicitas Cik? Ar diviem pietiktu? Vai varbūt vajadzētu piecus? Vai desmit? Ar privātajiem viss ir vienkārši - dažas reizes nošmauksies un bankrots klāt. Dabiska izdzīvošana. | |
|
Reinis Ivanovs (2021-03-11 01:20:24) |
@Ingvilda @Laima52 @S_Simplicitas Zinot IT ārpakalpojumu iekšieni, tas ir komiski naivs apgalvojums; uzņēmumi savu šmaukšanos piesedz, un caurspīdīguma trūkums ir viena no pamata problēmām privātajai jomai | |
|
Reinis Ivanovs (2021-03-11 01:22:00) |
@Ingvilda @Laima52 @S_Simplicitas Otrkārt, vienīgā atbilde uz jautājumiem par konkrētiem skaitļiem var būt, ka tas ir atkarīgs, piemēram, no prasībām, un daļa no kompetences ir kopīgi šīs prasības noteikt, tāpēc tās nevar pārnest tieši no esoša piemēra | |
|
Ingvilda (2021-03-11 01:22:29) |
@slikts @Laima52 @S_Simplicitas Iespējams. Bet konkrētu ciparu nosaukt nevarat. Un valsts struktūras ir caurspīdīgas kā stikliņi? Patiešām? | |
|
Reinis Ivanovs (2021-03-11 01:22:56) |
@Ingvilda @Laima52 @S_Simplicitas Valstij kopumā ir daudz pastāvīga pielietojuma transportam un loģistikai | |
|
Reinis Ivanovs (2021-03-11 01:24:49) |
@Ingvilda @Laima52 @S_Simplicitas Valsts pārvalde ir tāda, kā to iekārto, un līdzdalības demokrātijā tā var būt caurspīdīga; privātā joma toties pamatā nevar, un tas sasaistās, piemēram, ar minēto korupcijas risku | |
|
Ingvilda (2021-03-11 01:28:17) |
@slikts @Laima52 @S_Simplicitas Nu Latvija tikko nenopirka vakcīnas. Privāto starpnieku, kas kaut ko savāc pa pasauli, nebija. Tikai valsts sektors un ražotāji. Ļoti "caurspīdīgi" un "efektīvi" izdevās. | |
|
Reinis Ivanovs (2021-03-11 01:29:24) |
@Ingvilda @Laima52 @S_Simplicitas Ja runa būtu par demokrātisku valsti, tad varētu veidot salīdzinājumus; tajā pašā laikā ir tādi piemēri privatizācijas postam kā ASV veselības sistēma, kurā ir lielākās izmaksas un sliktāki iznākumi kā citās attīstītajās valstīs | |
|
Reinis Ivanovs (2021-03-11 01:39:30) |
@Ingvilda @Laima52 @S_Simplicitas Runa ir par to, kas var būt; valsts var būt caurspīdīga, ja ir veselīga pilsoniskā sabiedrība, bet privātā joma tad vairs nebūtu privātā joma, jo īpašnieku intereses vairs nebūtu noteicošas | |
|
Ingvilda (2021-03-11 01:53:31) |
@slikts @Laima52 @S_Simplicitas Tad visam ir jāpieder valstij? Visam, visam? Privātajā jomā īpašnieku interese gūt peļņu vienmēr būs noteicošā. Citādi nav iespējams. Cita lieta, cik caurspīdīga ir sadarbība ar valsts sektoru. Caurspīdība, protams, mazina vēlmi kaut ko iegūt pa sētas durvīm, bet ne v | |
|
Ingvilda (2021-03-11 01:57:49) |
@slikts @Laima52 @S_Simplicitas Šajā gadījumā nav būtiskas nozīmes, demokrātiska valsts vai sociālisma citadele - tas, ka kādu pakalpojumu sniedz ekskluzīvi valsts, automātiski nenozīmē, ka tas būs optimālāks nekā privāto sniegtais. Veselības aprūpe ir īpašs gadijums, jā, bet arī tur viss nav tik vi | |
|
Reinis Ivanovs (2021-03-11 02:06:01) |
@Ingvilda @Laima52 @S_Simplicitas Tieši tā; privātajās interesēs ir mazināt savu atbildību, bet caurspīdīgums to vairo; tas ir tieši tas pats iemesls, kāpēc caurspīdīgums ir vajadzīgs valsts pārvaldē, jo atbildība ir priekšnosacījums uzticamībai sabiedrības acīs, kuras šobrīd kritiski trūkst. | |
|
Reinis Ivanovs (2021-03-11 02:08:48) |
@Ingvilda @Laima52 @S_Simplicitas Ir jomas, kurām acīmredzami ir jābūt valsts rokās nevis peļņas pasākumam, kā izglītība, veselība, aizsardzība u.c. Citās jomās tas ir mazāk acīmredzami, bet, jo lielāka ir līdzdalība, jo mazāks ir nošķīrums starp sabiedrību un valsti | |
|
Reinis Ivanovs (2021-03-11 02:14:11) |
@Ingvilda @Laima52 @S_Simplicitas Treškārt, tika minētas "simtreiz aprunātas lietas", bet līdzdalības demokrātija, solidaritātes ekonomika un citi šādi jēdzieni ir aprunāti, bet ne Latvijā, jo tad man nebūtu jāskaidro, piemēram, radniecība starp ārpakalpojumiem, privatizāciju un PPP | |
|
Ingvilda (2021-03-11 08:58:41) |
@slikts @Laima52 @S_Simplicitas Nez, jūs visus terminus lietojat tikpat savdabīgi kā terminu "privatizācija"? | |
|
Ingvilda (2021-03-11 09:02:22) |
@slikts @Laima52 @S_Simplicitas Ja valsts (vai pašvaldība) ir kaut kam īpašnieks vai "tur" kādu pakalpojumu, tas automātiski nenozīmē lielāku caurspīdību, atbildību un cilvēkiem labāku produktu. RNP ir nu ļoti caurspīdīgs un uz cilvēkiem vērsts uzņēmums. Arī vakcīnu (ne)iepirkumā nebija privāto, tik | |
|
Reinis Ivanovs (2021-03-11 10:05:07) |
@Ingvilda @Laima52 @S_Simplicitas Akadēmiskā literatūra arī lieto ārpakalpojumu, privatizācijas un PPP jēdzienus vienā elpā, paturot prātā atšķirības, jo tos vieno doma, ka privātā joma būtu ražīgāka un inovatīvāka, un ka valdības galvenais uzdevums būtu veidot tiesisko regulējumu https://t.co/fj5nf | |
|
Reinis Ivanovs (2021-03-11 10:05:56) |
@Ingvilda @Laima52 @S_Simplicitas "Outsourcing Sovereignty: Why Privatization of Government Functions Threatens Democracy and What We Can Do about It" Citiem vārdiem, mēģinot pieķert mani, pieķērāt sevi, jo varēja vispirms pārbaudīt | |
|
Reinis Ivanovs (2021-03-11 10:08:26) |
@Ingvilda @Laima52 @S_Simplicitas Kurš jebko jebkur saka par automātiskumu vai panaceju vai pat ko tamlīdzīgu? Līdzdalības demokrātija prasa aktīvu līdzdalību, tātad darbu, un tā neuztur pati sevi. Pretstatā, tā ir neoliberalā tehnokrātija, kuras pamatā ir doma, ka galvenā līdzdalība varētu būt tika | |
|
Reinis Ivanovs (2021-03-11 10:10:53) |
@Ingvilda @Laima52 @S_Simplicitas Vēl viena lieta, ko varētu atklāt literatūrā, ir tas, ka "mīkstinātu" privatizāciju kā ārpakalpojumus vai PP virza nebeidzamās ar privatizāciju saistītās katastrofas, un tagad šādas katastrofas ir sakrājušās arī ārpakalpojumiem un PPP. It īpaši IT (manā) jomā, ja ka | |
|
Pēteris Krišjānis (2021-03-11 10:59:48) |
@Ingvilda @slikts @Laima52 @S_Simplicitas Vispār abas ir privatizācijas formas, otrā pat diezgan atklāti šeit UK tiek iezīmēta kā lienošā privatizācija. | |
|
Reinis Ivanovs (2021-03-11 11:02:17) |
@pecisk @Ingvilda @Laima52 @S_Simplicitas Ja var sniegt pretargumentus ar avotiem, apsolu tos izmantot, lai izlabotu Vikipēdiju par šo tēmu | |
|
Ingvilda (2021-03-11 11:18:02) |
@slikts @Laima52 @S_Simplicitas Jā. Protams. Tikai paturot prātā, ka privatizācija ir aktīvu (īpašumu) pārņemšana privātās rokās. Procesu (pakalpojumu) privatizēt nevar, var to pārņemt ar mērķi privatizēt pakalpojumu sniedzēju. | |
|
Ingvilda (2021-03-11 11:19:39) |
@pecisk @slikts @Laima52 @S_Simplicitas Īsti nav gan. Domāju, ka ar "lienošo privatizāciju" tiek apzīmēta procesu/pakalpojumu pārņemšana, lai galbeigās savāktu sniedzēju. NHS - tipisks gadījums. Arī Latvijā ir bijušas bažas par dažiem gadījumiem, tiesa, līdz šim noairēti. | |
|
Reinis Ivanovs (2021-03-11 11:34:26) |
@Ingvilda @pecisk @Laima52 @S_Simplicitas Mēģināt saprast notiekošo kā praktiskus mēģinājumus tikt pie valstij piederošā ir piemērs tam, kāpēc neoliberālismu sauc par "neredzamo ideoloģiju", jo pamata virzītājs ir ticība "brīvajam tirgum", "neredzamajai rokai", un attiecīgi valstij, kas tikai minimā | |
|
Reinis Ivanovs (2021-03-11 11:35:58) |
@Ingvilda @pecisk @Laima52 @S_Simplicitas Šajās sarunās ir skaidrs domu strāvojums, ka valsts nozīmētu iejaukšanos, spaidus, un tāpēc tās loma būtu jāsamazina līdz monetārajai politikai (kas uz Latviju pat vairs neattiecas) un minimālai tiesiskai regulācijai, un privatizācija, ārpakalpojumi PPP ir v | |
|
Ingvilda (2021-03-11 12:14:36) |
@slikts @pecisk @Laima52 @S_Simplicitas Nu, manuprāt, ar "tirgus brīvo roku" ir tieši tāpat kā ar kroņvīrusu. Tas, ka kāds tai tic vai netic, nenozīmē, ka tā nepastāv. Turklāt neatkarīgi no valsts ietekmes ekonomikā. Un, ja, PPP pēc kreditoru "trojkas" pieprasījuma Latvijā nav lietojams kopš 2009. v | |
|
Reinis Ivanovs (2021-03-11 12:26:04) |
@Ingvilda @pecisk @Laima52 @S_Simplicitas Ideoloģija ir kopsaucējs, bez kura var runāt tikai par līdzīgiem, bet sadrumstalotiem notikumiem; "brīvais tirgus" ir nesakarīgs ideāls, kas nevarētu pastāvēt dzīvē, un "neredzamā roka" ir patiesības grauds, kas to stutē | |
|
Reinis Ivanovs (2021-03-11 12:27:36) |
@Ingvilda @pecisk @Laima52 @S_Simplicitas Citiem vārdiem, tirgus mehānismi ir iedarbīgs veids, kā sadalīt līdzekļus; "brīvais tirgus" savukārt ir iedarbīgs, lai tā aizsegā virzītu šaurās intereses, kuras pastāv pretstatā kopējām | |
|
Ingvilda (2021-03-11 12:43:31) |
@slikts @pecisk @Laima52 @S_Simplicitas tirgus mehānismi ir vienīgais veids, kā tiek sadalīti līdzekļi sabiedrībā, kur naudas - mantas maiņas attiecības. Kā aizsegā tiek virzītas šauras grupas intereses, nav būtiski. Būtiski, vai un cik lielā mērā tiek ņemtas vērā sabiedrības intereses. | |
|
Reinis Ivanovs (2021-03-11 12:47:25) |
@Ingvilda @pecisk @Laima52 @S_Simplicitas Tas ir būtiski, ka šaurās intereses virzās uz kopējo rēķina (piemēram, radot negatīvas eksternalitātes), un to aizsedz "brīvā tirgus" ideāls, kurš ir jānošķir no tirgus kā tāda. | |
|
Reinis Ivanovs (2021-03-11 12:50:12) |
@Ingvilda @pecisk @Laima52 @S_Simplicitas Ja kas, vēl: neoliberālās "šoka terapijas" lielmēroga privatizācijas mērķis pat ne obligāti ir pārņemt, bet graut; klasiskie piemēri tam ir Tečere un Anglijas smagā industrija, un Austrumvācija un Krievija deviņdesmitajos | |
|
Reinis Ivanovs (2021-03-11 12:51:42) |
@Ingvilda @pecisk @Laima52 @S_Simplicitas Un Latvijas "mežonīgie deviņdesmitie", protams | |
|
Ingvilda (2021-03-11 12:57:37) |
@slikts @pecisk @Laima52 @S_Simplicitas Jūs aizmirsāt Baltkrieviju. Un britu dzelzceļu. | |
|
Ingvilda (2021-03-11 13:02:46) |
@slikts @pecisk @Laima52 @S_Simplicitas Un Krievijā, kas ir "atbrīvojusies no 90.gadu murgiem", šobrīd viss notiek tikai un vienīgi sabiedrības interesēs, vai ne? Privatizācija 90.gados notika visā Austrumeiropā, visur, kur vien pirms tam bija valstij piederoši īpašumi, ko pārdalīt. | |
|
Ingvilda (2021-03-11 13:03:42) |
@slikts @pecisk @Laima52 @S_Simplicitas Un "Dzintaru" arī sagrāva liela mēroga privatizācija, vai ne? | |
|
Reinis Ivanovs (2021-03-11 15:09:03) |
@Ingvilda @pecisk @Laima52 @S_Simplicitas Krieviju šoka terapijas iznākumā pārņēma oligarhu šķira, kas, Putinam konsolidējot varu, tagad ir saucama par kleptokrātiju jeb tīru "savējo būšanas" kapitālismu. Saruna ir ļoti nogājusi no sliedēm, ja liekas, ka es Krieviju izceltu kā pozitīvo piemēru | |
|
Reinis Ivanovs (2021-03-11 15:09:42) |
@Ingvilda @pecisk @Laima52 @S_Simplicitas Latvija arī saņēma šoka terapijas devu, bet no līdzīgi galēja iznākuma kā Krievijā pasargāja atšķirīgie apstākļi, tādi kā Rietumiem salīdzinoši tuvākā kultūra un "resursu lāsta" trūkums | |
|
Reinis Ivanovs (2021-03-11 15:14:00) |
@Ingvilda @pecisk @Laima52 @S_Simplicitas Britu dzelzceļš ir cita slavena privatizācijas izgāšanās, un Baltkrievija izvairījās no šoka terapijas, bet acīmredzami nav līdzdalības demokrātija | |
|
Ingvilda (2021-03-11 15:47:27) |
@slikts @pecisk @Laima52 @S_Simplicitas Jā, un tiklīdz Lukašesku nebūs pie varas, tā šoka terapija būs klāt. Varu derēt, ka gribētāji jau sarakstus ir izveidojuši. Bet stāsts ir par to, ka valsts kapitālisms un līdzdalības demokrātija nav savietojamas lietas. Vismaz līdz šim nav izdevies un diezin v | |
|
Ingvilda (2021-03-11 15:49:15) |
@slikts @pecisk @Laima52 @S_Simplicitas Un nav arī tā, ka ir tikai divas iespējas: valsts kapitālisms, kur visi pieder valstij, vai arī galēji neoliberāla ekonomika, kurā valsts vispār neiejaucas. Pa vidu ir miljoniem pustoņu un risinājumu, kuri ļauj valstij attīstīties un sabiedrībai dzīvot aizvien | |
|
Ingvilda (2021-03-11 15:54:38) |
@slikts @pecisk @Laima52 @S_Simplicitas Mnpr, svarīgākais attīstībai ir godīga konkurence - visur, kur iespējams. Ar valsti konkurēt ir grūti, jo tai kā īpašniekam ir tik lieli resursi, kādu privātajiem nekad nebūs, tādēļ visbiežāk valsts "paņems uz masu". Bet konkurences trūkums rada pofigismu, nea | |
|
Reinis Ivanovs (2021-03-11 15:57:43) |
@Ingvilda @pecisk @Laima52 @S_Simplicitas No kurienes uzradās runa par valsts kapitālismu? | |
|
Ingvilda (2021-03-11 16:00:41) |
@slikts @pecisk @Laima52 @S_Simplicitas Ja resursu, tostarp uzņēmumu vienīgais īpašnieks ir valsts... | |
|
Reinis Ivanovs (2021-03-11 16:00:46) |
@Ingvilda @pecisk @Laima52 @S_Simplicitas Viltus dihotomija starp turbokapitālismu un kaut ko padomijai līdzīgu ir tas, kas liek piedēvēt antineoliberālismam (resp., manai pusei) visu, sākot no komandekonomikas līdz autoritārismam | |
|
Reinis Ivanovs (2021-03-11 16:03:13) |
@Ingvilda @pecisk @Laima52 @S_Simplicitas …un ja valsts ir līdzdalības demokrātija, jeb nevis nospiedošs "cits", bet paši cilvēki | |
|
Ingvilda (2021-03-11 16:03:37) |
@slikts @pecisk @Laima52 @S_Simplicitas Privātie īpašnieki (uzņēmumi) ir slikti, privatizācija (aktīvu nokļūšana pie privātajiem) ir slikti, valsts ir labākais īpašnieks... Ko es nesapratu pareizi? | |
|
Reinis Ivanovs (2021-03-11 16:04:42) |
@Ingvilda @pecisk @Laima52 @S_Simplicitas "Mnpr, svarīgākais attīstībai ir godīga konkurence - visur, kur iespējams." Sveiki, neoliberālism, visas dzīves "mārketifikācija", internalizēta tik tālu, lai tā kritika laikam būtu kā citplanētiešu valoda | |
|
Reinis Ivanovs (2021-03-11 16:07:33) |
@Ingvilda @pecisk @Laima52 @S_Simplicitas To, ka "valsts" jēdziena nozīme ir plašāka kā esošie vai vēsturiskie piemēri, no kuriem mēģināt ekstrapolēt, un var būt politiska organizācija kopēju problēmu risināšanai (kā pandēmija un klimata krīze), kurā nav būtisku netaisnīgu hierarhiju | |
|
Ingvilda (2021-03-11 16:10:58) |
@slikts @pecisk @Laima52 @S_Simplicitas Un mērķis? Kāds cilvēkiem no tā labums? | |
|
Reinis Ivanovs (2021-03-11 16:15:59) |
@Ingvilda @pecisk @Laima52 @S_Simplicitas Kāds labums no humānākas pasaules? Nezinu (kā uz to sākt atbildēt). Katrā gadījumā, degošākais jautājums pavērst atpakaļ neoliberālo apvērsumu, lai saglabātu arī esošās demokrātijas atliekas | |
|
Reinis Ivanovs (2021-03-11 16:16:56) |
@Ingvilda @pecisk @Laima52 @S_Simplicitas Nākamie ir, piemēram, par vai pret antineoliberālo reformismu; piemēram, ja iesveras par kādu postkeinsisma versiju, tad būtu jāvar paskaidrot, kāpēc to nepiemeklēs tāds pats liktenis kā keinsismu | |
|
Reinis Ivanovs (2021-03-11 16:18:33) |
@Ingvilda @pecisk @Laima52 @S_Simplicitas Analoģijās runājot, ja esi saindēts (ar neoliberālismu), pirmais solis ir atpazīt to un tikt vaļā no indes, nākamie ir atkopties un netikt saindētam vēlreiz | |
|
Ingvilda (2021-03-11 16:23:54) |
@slikts @pecisk @Laima52 @S_Simplicitas Nu, manuprāt, mūsu reģionam - gan Baltijai, gan Eiropai - līdz neoliberālismam ir tik tālu kā cūkai līdz Mēnesim. Kaut, protams, šobrīd viss "ļaunums" ceļoties tieši no tā. Tādēļ ideju "likvidēšana" humānāku pasauli neradīs. | |
|
Reinis Ivanovs (2021-03-11 16:29:05) |
@Ingvilda @pecisk @Laima52 @S_Simplicitas "Nu, manuprāt, mūsu reģionam - gan Baltijai, gan Eiropai - līdz neoliberālismam ir tik tālu kā cūkai līdz Mēnesim." Kādas diskreditējošas lietas tik neoliberāļi nesaka. | |
|
Ingvilda (2021-03-11 16:54:01) |
@slikts @pecisk @Laima52 @S_Simplicitas Es jau teicu, svarīgākais visur ir piekarināt vārdu "neoliberālisms". Tas palīdz labāk ciest par "grūto dzīvi". Dižķibeles laikā Latvija nebūt nebija vienīgā, kas izvēlējās šādu krīzes risinājumu. Par to, ka vienu no skarbākajiem, jā, var piekrist. | |
|
Reinis Ivanovs (2021-03-11 18:39:41) |
@Ingvilda @pecisk @Laima52 @S_Simplicitas Pazīstamība ar literatūru nozīmētu nesaukt to par risinājumu; likt "grūtā dzīve" pēdiņas arī liek pacelt uzaci, ja zina Latvijas salīdzinošos rādītājus, un noraidīt analītisku jēdzienu ar labu segumu literatūrā ar rokas vēzienu ir vienkārši neizglītota attie | |