Pamēģināsim kaut ko jaunu. Viens laiks pie šī tvīta => viens fakts par PDF. Var arī paši uzprasīties uz jautājumiem. Redzēs, cik ļoti man ir jāsaņemas un jāuzraksta par PDF blogā. #repro 25 atbildes
 |
Sergejs Bižāns (2019-09-25 20:38:24) |
Pamēģināsim kaut ko jaunu. Viens laiks pie šī tvīta => viens fakts par PDF. Var arī paši uzprasīties uz jautājumiem. Redzēs, cik ļoti man ir jāsaņemas un jāuzraksta par PDF blogā. #repro | |
|
Sergejs Bižāns (2019-09-25 20:47:05) |
1. Neviens mūsdienu interneta pārlūks neprot pārādīt PDF failus atbilstoši ISO standarta specifikācijai. To neprot arī neviena mobilā iekārta (telefons, planšete, utml.), neatkarīgi no ražotāja. | |
|
Sergejs Bižāns (2019-09-25 20:51:54) |
2. PDF sākotnēji tika radīts kā formāts, kas aprakstītu drukas informāciju. Patlaban tas ir PDF/X paveids. Vēl ir PDF/A — digitālajai dokumentu uzglabāšanai; PDF/E — 3D dokumentācijai (rasējumi, shēmas, iekārtu modeļi un saistāvdaļas, utt.); PDF/UA — semantiskie dokumenti. | |
|
Sergejs Bižāns (2019-09-25 21:00:26) |
3. PDF pirmsākums ir Džona Varnoka projekts, kuru tas bakstīja Adobe, lai tiktu līdz kaut kam, kas nav gīkiskā PostScript valoda. Radās «Project Camelot». Dokumentācijai bija tikai 6 lpp., bet ar to pietika, lai atbalstītu tālāku izstrādi. https://t.co/orVRO3bRgU | |
|
Sergejs Bižāns (2019-09-25 21:04:27) |
4. PDF formāts Adobe nekad nenesa naudu, vajadzēja smagi investēt reklāmā, tostarp Acrobat Reader izplatīšanā kopā ar jebkuru programmatūru, lai piespiestu patērētājus šo formātu pieņemt. Tā bija IT vēsturē ilgākā reklāmas kampaņa vienam dokumenta standartam. | |
|
Sergejs Bižāns (2019-09-25 21:06:56) |
5. Vairākas reizes Adobe salūza un vēlējās pārvērst visu PDF ekosistēmu par maksas produktu, jo Acrobat Pro diez ko labi netirgojās, bet bija par vēlu — visa pasaule, ja zināja par datoru, zināja arī par Acrobat Reader. | |
|
Sergejs Bižāns (2019-09-25 21:09:41) |
6. Faktiski tikai pateicoties tam, ka līdz pat 2008. gadam PDF bija tikai un vienīgi Adobe lolojums, šo formātu nepiemeklēja tās likstas, kuras pārdzīvojām ar interneta pārlūkiem un HTML īpašību atbalstu. #browserwars | |
|
Sergejs Bižāns (2019-09-25 21:12:36) |
ISO 32000:1:2008 bija milzīgs pavērsiens PDF attīstībā, jo pārvērta to no slēgtā formāta par atvērtu. Šobrīd jebkurš ar primitīvām zināšanām par programmēšanu, var uztaisīt korektu PDF dokumentu parastā teksta redaktorā. Bet vēl būtiskāk bija tas, ka PDF tagad var implementēt. | |
|
Sergejs Bižāns (2019-09-25 21:18:05) |
8. Kādreiz, lai radītu PDF, sākumā bija jāizdrukā virtuāls PostScript fails un tad tas jāizlaiž caur konvertētāju, kas saucās Distiller. Mūsdienās to izmanto otrādi — bojātus PDF failus var mēģināt rekonstruēt, pārvēršot tos atpakaļ par PS un tad distilējot atpakaļ uz PDF. | |
|
Sergejs Bižāns (2019-09-25 21:20:04) |
9. 1999. gada 31. augustā notika kardināls pavērsiens mūsdienu poligrāfijā. Adobe prezentēja pirmo maketēšanas programmu pasaulē, kas pa tiešo ļāva radīt PDF dokumentus. Tolaik maketēšanā vēl eksistē Adobe (ex. Aldus) PageMaker un QuarkXPress. | |
|
Sergejs Bižāns (2019-09-25 21:24:09) |
10. PDF formātam ir iterācijas jeb versijas. Patreiz aktuālā darba versija ir 1.7, kaut gan jau otro gadu de jure eksistē 2.0 versija. Problēma ir faktā, ka jaunās fīčas sākumā jāievieš visiem programmatūras ražotājiem un Adobe vairs ir tikai ķēdes posms, ieviešana ir ilga. | |
|
Sergejs Bižāns (2019-09-25 21:48:35) |
13. Ir tāds paveids kā PDF/VT. Tas ļauj vienā dokumenta glabāt datubāzi ar ierakstiem, kas mainās kā lapaspuses, bet faktiski ir viena lapaspuse (ekonomējam uz PDF izmēriem). MS Word iesācēju kursos šo īpašo funkcionalitāti pazīst kā Mail Merge, kaut gan princips ir nedaudz cits. | |
|
Sergejs Bižāns (2019-09-25 21:50:37) |
14. Tāpēc, ka PDF/VT neviens nav pacenties normāli izskaidrot, tas tiek ļoti plaši lietots, bet ļoti šaurās sfērās, piemēram, unikālo etiķešu vai direct marketing drukā un pārsvarā ir iestrādāts vienīgi drukas iekārtu palīgprogrammatūrā. | |
|
Sergejs Bižāns (2019-09-25 21:53:00) |
15. PDF dokumenta apraksta īpatnību dēļ tā maksimālais izmērs nevar pārsniegt 10GB. Un to nekad nevarēs labot, ja vien līdz ar zemi nenolīdzinās patreizējo PDF apraksta veidu. | |
|
Sergejs Bižāns (2019-09-25 21:55:24) |
16. Katra nākamā PDF standarta iterācija paredzēja lielākus ierobežojumus objektu aprakstam, tāpēc tie PDF faili, kas tika radīti pirms 20 gadiem, joprojām var būt atverami, bet, iespējams, neparādīs/nenodrukās to pašu, ko no šī faila varēja izdabūt pirms ISO standartizācijas. | |
|
Sergejs Bižāns (2019-09-25 22:01:01) |
17. Līdz pat 2017. gadam vienā PDF dokumentā nebija iespējams norādīt to, ka dažādas lapaspuses drukājas uz dažādiem materiāliem. 2.0 versijā tas ir iekļauts, diemžēl (vai par laimi) drukas industrijas inovatīvā lēnīguma dēļ, šī PDF versija vēl pāris gadus nebūs ieviesta. | |
|
Sergejs Bižāns (2019-09-25 22:04:10) |
18. Microsoft 2007. gadā radīja savu alternatīvu PDF formātam, kuru nosauca XPS. Tas iznāca kopā ar Windows Vista operētājsistēmu un tika nodēvēts par «PDF killer». Šobrīd gan OS, gan formāts ir faktiski miruši. | |
|
Sergejs Bižāns (2019-09-25 23:09:28) |
19. Neviena programma, kas spēj parādīt PDF failus, nevar parādīt korekti vairāk kā 8 Pantone toņus. Arī tas ir saistīts ar ierobežojumiem PDF dokumenta uzbūvē. | |
|
Sergejs Bižāns (2019-09-25 23:11:34) |
20. Lielākais mīts par PDF ir tas, ka šī formāta failu saturs nav rediģējams. Ir, un kā vēl. Mīts radās tieši bezmaksas PDF skatīšanās programmu agresīvas izplatīšanas dēļ un ir labi iesakņojies. | |
 |
(2019-09-25 23:14:57) |
@mrserge Ar ko bez Ai un Acro Reader to var normāls cilvēks paveikt? | |
|
Sergejs Bižāns (2019-09-25 23:16:03) |
21. Esmu pārsteigts par interesi. Šovakar pēdējais. PDF atbalsta dažāda formāta lapaspuses vienā dokumentā. To ļoti ilgi neizmantoja, jo maketēšanas programmu veidotāji nespēja izstrādāt ērtu veidu, kā to ieviest tajās. Pirmie to ieviesa, khem, Corel Draw. | |
 |
Uldis Bojars (captsolo@toot.lv) (2019-09-25 23:16:29) |
@mrserge ar kādiem līdzekļiem var ērti rediģēt PDF saturu? | |
|
Sergejs Bižāns (2019-09-25 23:20:48) |
@JAMikdiena 22. PDF dokumentu renderēšanu mūsdienās prot neskaitāms daudzums ar programmām. Acrobat Pro, bez šaubām, ir uzticamākais un popsīgākais risinājums, bet PDF editor meklēšanas rezultāts sniegs atbildi arī rafinētiem gadījumiem, piemēram, 3D modeļu vai ģeodatu rediģēšanai. | |
|
Sergejs Bižāns (2019-09-25 23:21:32) |
@CaptSolo https://t.co/DiQ8Svamx6 | |
 |
Kaspars Foigts (2019-09-25 23:36:14) |
@mrserge @CaptSolo Atver PDF ar ms word, rediģē, saglabā ka PDF. | |
|
Uldis Bojars (captsolo@toot.lv) (2019-09-26 23:38:22) |
@laacz @mrserge Paldies, būs jāpamēģina. | |