Klasiskais jautājums, kādēļ doties kosmosā, ja ir tik daudz problēmu uz Zemes, būtībā jau nekad neiztur argumentu, jo, skatoties ilgākos laika nogriežņos, cilvēces attīstība nekad nav notikusi un nenotiks pēc lineāras loģikas “vispirms A, pēc tam B”. 2 atbildes
 |
Dāvids Jūms (2021-07-20 18:13:40) |
Klasiskais jautājums, kādēļ doties kosmosā, ja ir tik daudz problēmu uz Zemes, būtībā jau nekad neiztur argumentu, jo, skatoties ilgākos laika nogriežņos, cilvēces attīstība nekad nav notikusi un nenotiks pēc lineāras loģikas “vispirms A, pēc tam B”. | |
|
Dāvids Jūms (2021-07-20 18:13:41) |
Ir sistēmas kompleksitātes apjoms, kur matemātiski pareizākā un stabilākā pieeja ir pāriet uz varbūtībām un paralēlitāti, nevis precīzi aprēķinātiem vektoriem (tā kā darbojas CPU jūsu datorā), kuru aprēķins un izpilde prasītu vairāk laika, nekā pašas sistēmas eksistēšana. | |
|
Dāvids Jūms (2021-07-20 18:13:41) |
Un jeb kas, kas devies kosmosā, atgriežas vienmēr kaut kādā formā uz Zemes, jo zināšanas nekad nav lineāras + vides priekšrocības, piemēram, orgānu “printēšanas” tehnoloģijas pagaidām rādās ir iespējamas tikai, ja izslēdzam no vienādojuma gravitāciju. https://t.co/OwwE3W4bZF | |