Privātā joma tiešām ir ražīgāka par sabiedrisko, bet šis ražīgums attiecas uz saistību "optimizāciju" par labu sev, un E-Klase un E-veselība tam ir dzīvi pieminekļi. Uzticams risinājums būtu valstij uzturēt iekšēju (in-house) kompetenci, bet to neļauj privatizācijas ideoloģija https://t.co/xGDp29HQR 14 atbildes
 |
Reinis Ivanovs (2021-01-22 13:46:27) |
Privātā joma tiešām ir ražīgāka par sabiedrisko, bet šis ražīgums attiecas uz saistību "optimizāciju" par labu sev, un E-Klase un E-veselība tam ir dzīvi pieminekļi. Uzticams risinājums būtu valstij uzturēt iekšēju (in-house) kompetenci, bet to neļauj privatizācijas ideoloģija https://t.co/xGDp29HQR | |
 |
MoDo, Esq. (2021-01-22 13:50:22) |
@slikts Uzticams risinājums būtu valstij nodefinēt vienotu sistēmas standartu (API un datu glabātuvi), un ļaut privātajiem savā starpā konkurēt, kurš tam uztaisīs labāku interfeisu, maksājot par aktīviem lietotājiem. | |
|
Reinis Ivanovs (2021-01-22 13:54:00) |
@modo_lv Tas joprojām pamatā paļautos uz to, ka būtu in-house kompetence, kas izveidotu un uzturētu šo sistēmu, kuras "mazas valdības" un taupības ideoloģijas ietvaros nav. | |
|
MoDo, Esq. (2021-01-22 15:26:16) |
@slikts Sure, es tīri par risinājumu valsts neefektivitāte vs privāto efektivitāte. Jā, iestādēm bez tiešas naudas pelnīšanas ir problēmas ar efektivitāti, bet uzturēt standartu un vienu lielu DB prasa daudz mazāk kompetences, nekā uzraudzīt izstrādi un tad uzturēt monolītu sistēmu. | |
|
Reinis Ivanovs (2021-01-22 15:33:58) |
@modo_lv Privātās jomas salīdzinošais ražīgums ir mīts, kuru uztur, piemēram, labējo anti-government politika, kas liedz tai ieguldījumus un sabotē. Funkcionējošā demokrātijā sabiedriskās jomas ražīgumu nodrošina tas, ka sabiedrība to uzrauga un pieprasa atbildību. 1/2 | |
|
Reinis Ivanovs (2021-01-22 15:35:51) |
@modo_lv Par to ir pētījumi, ka ieguldījumiem sabiedriskajā jomā ir īpaši augsta atdeve, un tikmēr peļņas motīvs privātajā jomā drīzāk darbojas pretēji, jo visienesīgāk ir izdarīt pēc iespējas mazāk | |
|
MoDo, Esq. (2021-01-22 15:37:21) |
@slikts Sabiedrība neko negrib uzraudzīt, sabiedrība grib, lai lietas notiek, ir ērtas un saprotamas. Protams, ka valsts iestādes *var* būt efektīvākas par privātajiem, jo ir vairāk resursu, bet tas ir ļoti atkarīgs no tā, kādi cilvēki ir pie stūres, un tie, savukārt, regulāri mainās. | |
|
MoDo, Esq. (2021-01-22 15:41:30) |
@slikts Tāpēc visloģiskāk risinājumu izstrādē šķiet jau minētais — lai katra puse dara to, kas ir tās "dabiskā" kompetence. Valdība lai diktē standartus un glabā datus, savukārt privātie lai izstrādā middle man UI un konkurē par lietotājiem. Kamēr ir anti-monopola regulējums, būtu OK. | |
|
Reinis Ivanovs (2021-01-22 15:52:03) |
@modo_lv Sabiedriskā joma var būt ražīgāka, jo, atšķirībā no privātās, tās mērķis ir sabiedriskais labums nevis pelnīt vairāk, pēc iespējas mazāk tērējot un ieguldot. Šis ražīgums paļaujas uz sabiedrības iesaisti, kurai ir jāpieprasa politiskā atbildība, un tas ir tas, ko vairums nesaprot | |
|
Reinis Ivanovs (2021-01-22 15:58:49) |
@modo_lv Pamata problēma jebkurā gadījumā būs politiskās atbildības trūkums, un E-Klase, E-veselība un šķībs pasaulē dārgākais tilts ir tam iznākums, un tam nav tehnoloģisku risinājumu, izvēloties tādu vai šādu arhitektūru | |
|
MoDo, Esq. (2021-01-22 16:23:45) |
@slikts Tātad pamata jautājums ir tas pats vecais — kā gana lielu sabiedrības daļu gan pārliecināt par vajadzību iesaistīties, gan izglītoties par tēmu (jo politiskā izpratne in general population ir visai kritiski vāja, vismaz man tāds iespaids ir radies). | |
|
MoDo, Esq. (2021-01-22 16:25:30) |
@slikts Savukārt, ja mēs panākam sabiedrības aktīvu iesaisti, rezultātu atsekošanu un atbildības uzņemšanos, tad viss tas private vs. government jautājms kļūst somewhat irrelevant, ne? Ja jau tauta skatās uz pirkstiem, tad ko tas maina, vai tas ir privāts kontraktors vai pašu spēki? | |
|
Reinis Ivanovs (2021-01-22 16:34:54) |
@modo_lv Privāto jomu var salīdzinoši nosacīti demokrātiski uzraudzīt un ietekmēt; līgums tiek noslēgts, un pēc tam atliek tiesāties, ja tā izpilde neapmierina, un izpildītāju motivācija joprojām būs padarīt šo līgumu pēc iespējas izdevīgāku sev. | |
|
MoDo, Esq. (2021-01-22 16:37:30) |
@slikts Tā vai tā vienmēr būs kaut kādas kapacitātes robežas, kur vajadzēs ārējus kontraktorus. Valsts var uzturēt savu IT departamentu, bet ne tāda izmēra būvniecību, kas var no nulles uzcirst kvalitatīvu tiltu pāri Daugavai. Tā kā bez līgumiem un tiesāšanās potenciāla tāpat neiztikt. | |
|
Reinis Ivanovs (2021-01-22 16:58:11) |
@modo_lv Tilta būvniecība salīdzinoši mazā valstī ir izņēmums, bet IT sistēmas taisīt un uzturēt ir un turpinās būt vajadzīgs pastāvīgi. Katrā gadījumā, tas ir postošs mīts, ka, iespraužot privātus starpniekus, noteikti augtu ražīgums, un krīze rada lieku iemeslu to atpazīt kā mītu | |