zN1MjOcmMr 6 atbildes


	Laura Andžāne (2020-11-24 00:04:10) @twitter	Viņš atvainojas, mēģina pastāstīt to, kā nonāca līdz kļūdainajam lēmumam, un vēlreiz atvainojas. Reakcijas - "šitā nav īsta atvainošānās", "es nepieņemu atvainošanos, viņam bija jādara labāk", īpaši kontekstā ar paralēlo šodienas "mobinga upuri" - šķiet, mazākais, divkosīgas. https://t.co/zN1MjOcmMr
	Pēteris Krišjānis (2020-11-24 00:06:30) @twitter	@laurandz Manuprāt abas reakcijas ir ok. Priecē vainas atzīšana protams. Ja mēs visi atzītu savus grābekļus un censtos saprast kāpēc, dzīve būtu krietni vienkāršāka un vieglāka.
	Laura Andžāne (2020-11-24 00:06:32) @twitter	Atvainošanās nav formalitāte, tā ir empātijas, cieņas un cerības uz "darīsim labāk" kokteilis. Tā neatceļ pāridarījumu, to nemaz nemēģina darīt. Žēl, ka daudzi savā paštaisnumā aizmirst, cik svarīga ir pati atvainošanās. Ka pamatotai kritikai seko adekvāta reakcija. Bet "slikti"!
	Laura Andžāne (2020-11-24 00:13:12) @twitter	@pecisk Mani mulsina adekvātas un pat iepriekš pieprasītas atvainošanās nodauzīšana - t.i., nezinu, vai šķiet ok, ka Aivi, kura rīcība tiešām bija stulba, par tā atzīšanu, skaidrojumu un atvainošanos tagad knābā par "piedod" txt kvalitāti (pēc imagināriem kritērijiem) standartiem).
	Laura Andžāne (2020-11-24 00:17:09) @twitter	@pecisk Virziens šķiet fundamentāli nepareizs. Kā ar Pavlova suņiem - ko mēs apbalvojam, ko mēs sodām, kādu rīcību vēlamies veicināt un kādu - ne. Katrs, protams, reaģē kā nu sirsniņa saka - bet Aivis atvainojas & viņu dauza, Pūce atkāpjas par korupciju & viņu sauc par godavīru. Disonē.
	Pēteris Krišjānis (2020-11-24 00:19:56) @twitter	@laurandz Es nezinu, katram tā robeža ir citur. Man tā ir kad apzināti ņirgājas, uzbrūk tieši cilvēkam. Aivim pārmetumi turpināsies. Ne katram ar vienu atvainošanos pietiks. Un tas ir ok. Bet tā robeža ir trausla. Tāpēc es arī nevēlos ilgi kavēties pie citu cilvēku kļūdām.
	Laura Andžāne (2020-11-24 00:22:46) @twitter	@pecisk Pievienojos, īpaši par kavēšanos pie citu kļūdām. Tā pilnīgi visiem iesaistītajiem ir atpakaļgaitas ieslēgšana - jo kā gan vispār var pavirzīties uz priekšu, ja visu laiku jātiesā pagātnes grēki, paralēli zīmējot sev un citiem mītus par "visu pareizo lēmumu cilvēka" iespējamību.