Vakar pabeidzu lasīt "Mēs – Zoostacijas bērni". Iespējams, visvairāk feel-bad grāmata, ko jebkad esmu lasījis; brīžiem lasot palika fiziski slikti. Tagad meklēšu vieglāku lasāmvielu pārmaiņai. :)) 7 atbildes

Vilhelms Meisters
(2020-04-30 12:16:48)
@twitter
Vakar pabeidzu lasīt "Mēs – Zoostacijas bērni". Iespējams, visvairāk feel-bad grāmata, ko jebkad esmu lasījis; brīžiem lasot palika fiziski slikti. Tagad meklēšu vieglāku lasāmvielu pārmaiņai. :))
Laura
(2020-04-30 12:20:26)
@twitter
@VilhelmsM Pag, tā bija tā ar Detlefu? Jaunības dienās lasīju, neatceros tādas domas tolaik, bet, ļoti iespējams, šī grāmata manī radīja bailes no narkotikām. Īpaši paniskas bailes, kad kāds stāsta par savu personīgo pieredzi
Vilhelms Meisters
(2020-04-30 12:24:12)
@twitter
@LauraLasmane Jā, galvenā varone bija Kristiāne; viņas džeks – Detlefs. Cik saprotu, pārsvarā šī ir grāmata, ko cilvēki izlasa padsmit gados, bet nebiju paspējis to izdarīt.
Vilhelms Meisters
(2020-04-30 12:24:50)
@twitter
@eedgars
Elīna Baltskara
(2020-04-30 12:25:25)
@twitter
@VilhelmsM Kādā es biju sajūsmā savos pusaudžu gados šo lasot - likās, ka beidzot tiek stāstīts kaut kas īsts! Nespēju gan iedomāties, kā tagad uz to raudzītos.
Vilhelms Meisters
(2020-04-30 12:28:27)
@twitter
@elinaab Man šķita ļoti traki tas, ka grāmata sākas tādā uzbūvē/tone of voice kā bērnu grāmata, un tad ļoti strauji nonāk ļoti smagā virzienā. Un vēl tas, ka viss pirmās personas skatpunktā. Katrā ziņā atstāja ļoti smagnēju iespaidu arī lasot šobrīd.
Elīna Baltskara
(2020-04-30 12:58:46)
@twitter
@VilhelmsM Autobiogrāfiskam stāstam piestāv pirmā persona un cilvēkiem - pakāpeniska realitātes apzināšanās.
Helmutonkuls
(2020-04-30 18:03:24)
@twitter
@VilhelmsM Atslodzei paņem "Cietuma Planēta", īsa, humors, un ātri lasās https://t.co/2z6eDvcZng

© 2009-2017 civciv ;)